Viņš

Ir skaists un pohains rīts. Ausīs dūc iedomu bites, acis žilbst no saules, kas savus starus peldina manā rīta ūdens devā.
Šis ir viens no "tiem" parastajiem sestdienas rītiem
Un tomēr šodiena ir nedaudz citāda. Jo es gaidu. Gaidu vai piezvanīs. Raustu segas diegus kā margrietiņu lapas, skaitot savu "nemīl, mīl".

***
Vakardienas morfoloģiskā, fonētiskā un vēl nez kāda analīze. Domās izdarīts neliels kļūdu labojums. Prāta tabulās atzīmēt viss, ko vien var atzīmēt. Piebildes ar sirds vai Dieva roku pievilktas un zosāda,apvienota ar labsajūtas smaidu, kas manas domas varētu nodot vērīgākam vērotājam.

Es ietinos vairāk segā, lai siltāk - viņš teica, ka man aukstas rokas. Un tā arī es palieku, ārēji nekustīga, iekšēji sprādziens. Vakardienas mūzikas atbalss vēl ar vien neliek mierā manu smadzeņu poras, kurās tā ir iesūkusies līdz pārpilnībai.

Es gaidu.

Un telefons patiešām sāk zvanīt. Pasaule izgaist. Viņš.