Dzīves izvēļu labirintā viegli aizklīst nekurienē.
Kaut kāds gudrais man uz mirkli spētu parādīt karti. Lai vismaz tā sajūta pārņem, ka jāgriež pa labi nevis uz pretējo pusi.
Bet tādu jau nav. Izvēles brīdi tev jābūt ir vienam.
Tu un labirints.
Gigantiska PackMan spēle. Pakaļ mazi spociņi skraida, bet tu pārtiec no rimbulīšiem un dažkārt, ja paveicās, no ogām un auglīšiem.
Izvēlies, ko vēlies, dzīvo, ko izvēlējies.
Un nav neviena, kuru vainot, tikai sevi par to, ka tajā pagriezienā, no spociņiem bēgot, tu aizskrēji pa kreisi nevis, kur citur.
Fuck it all. I am pissed.
...there are some choises we don't want to make. And those are the most important ones.
piektdiena, 2010. gada 25. jūnijs
sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs
Thunder
Iespēra zibens. Pērkons nesteidzīgi tam sekoja, drebinot zemi un debesis. Un tad nāca lietus. Silts. Maigs. Tīrs.
Uz ielām neviens nenāca. Tikai viens trakais skrēja. Kails un brīvs. Smejoties sejā saniknotajām debesīm.
Pļavas vidū, kur zāle aizaugusi līdz viduklim. Uz ielas, asfalta un peļķu paradīzē. Šūpolēs.
Viņš skrēja kails. Smaids sastindzis lūpās. Acis... Kad skaistums satriec ar negaidīto spēku, rodas vēlme tās aizvērt, jo liekas, ka būs par daudz. Pietiek ar skaņu, smaržu, sajūtu. Ja acis atvērs, sirds neizturēs.
Sajukt prātā negaisā. Viņš skrien tālāk, jo apstāties nevar.
Uz ielām neviens nenāca. Tikai viens trakais skrēja. Kails un brīvs. Smejoties sejā saniknotajām debesīm.
Pļavas vidū, kur zāle aizaugusi līdz viduklim. Uz ielas, asfalta un peļķu paradīzē. Šūpolēs.
Viņš skrēja kails. Smaids sastindzis lūpās. Acis... Kad skaistums satriec ar negaidīto spēku, rodas vēlme tās aizvērt, jo liekas, ka būs par daudz. Pietiek ar skaņu, smaržu, sajūtu. Ja acis atvērs, sirds neizturēs.
Sajukt prātā negaisā. Viņš skrien tālāk, jo apstāties nevar.
piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs
Lielceļu leģenda
Mēs ejam pa lielceļu.
Pa vidus taisno, balto un nepārtraukto strīpu.
Un pudelē klunkšķ šņabis . Uz lūpām klunkšķ šņabis.
Tumsa kvēli glaužas man ap kājām. Un vējš piespiežas tuvāk. Nakts aukstums ap ādu. Bet es eju un auskari džinkst man ausīs. Naktstauriņš nosēžas uz lūpām un klusējot sirdspukstus skaita.
Vēl nespēcīgas nātres izmēģina savus pirmos dzēlienus pret manām basajām kājām, bet nekā – tās nejūt. Tumsnēja rasa nosēžas uz tām un raud.
Bet es neredzu. Migla slēpj visu no deguna uz leju. Un viss, kas man ir, ir rati. Lieli, greizi, ar polārzvaigzni pie sāna. Ar citiem maziņiem ratiem tālienē. Un elpa. Kas izgārdz savus dvašas mutuļus pret samta debesīm.
Mēs ejam pa šoseju uz Rīgu. Mašīnu nav. Gaismu šeit nav.
Mēs ejam pa šoseju uz Rīgu. Basās kājas smeldzošā ritmā pieskaras asfaltam.
Un Rīga nāk tuvāk. Vien rokas sakļaujas. Lai nepazūd. Lai gaisma neatņem. Skatiens.
Ir auksts. Tā nedaudz notrīc man rokas. Tā nedaudz nodrebu es.
Bet, ko tur daudz. Ir šņabis. Uz lūpām un pudelē klunkšķošs…
Pa vidus taisno, balto un nepārtraukto strīpu.
Un pudelē klunkšķ šņabis . Uz lūpām klunkšķ šņabis.
Tumsa kvēli glaužas man ap kājām. Un vējš piespiežas tuvāk. Nakts aukstums ap ādu. Bet es eju un auskari džinkst man ausīs. Naktstauriņš nosēžas uz lūpām un klusējot sirdspukstus skaita.
Vēl nespēcīgas nātres izmēģina savus pirmos dzēlienus pret manām basajām kājām, bet nekā – tās nejūt. Tumsnēja rasa nosēžas uz tām un raud.
Bet es neredzu. Migla slēpj visu no deguna uz leju. Un viss, kas man ir, ir rati. Lieli, greizi, ar polārzvaigzni pie sāna. Ar citiem maziņiem ratiem tālienē. Un elpa. Kas izgārdz savus dvašas mutuļus pret samta debesīm.
Mēs ejam pa šoseju uz Rīgu. Mašīnu nav. Gaismu šeit nav.
Mēs ejam pa šoseju uz Rīgu. Basās kājas smeldzošā ritmā pieskaras asfaltam.
Un Rīga nāk tuvāk. Vien rokas sakļaujas. Lai nepazūd. Lai gaisma neatņem. Skatiens.
Ir auksts. Tā nedaudz notrīc man rokas. Tā nedaudz nodrebu es.
Bet, ko tur daudz. Ir šņabis. Uz lūpām un pudelē klunkšķošs…
Abonēt:
Ziņas (Atom)