Viņi uzaugs pasaulē, kas pilna ar maskām, kur ausu aizbāžņus jau dzemdīb-namā dod. Vieta, kur dzirdēt nozīmē sāpēt, kur ekrāns kā aizsegs kliedzošai pasaulei ir. Kliedzošai, jautājumu, un neatbilžu pilnai, pasaulei, kas kā bumba ar niķīgu taimeri tikšķ. Bumba, kas šajā pusē sprāgs, kā apvainojums, aizvainojums, ievainojums, šeit tikšķ bumba, kas saplosīs iekšas, triecot šķembas un metālu, no karstuma baltu, uz iekšu, uz priekšu un sirdi. Mazi, bailīgi psiholoģiski invalīdi, kam lemts staigāt pa zemes virsu.
Un abas karavīru puses ir tik drošas, ka tām cauri nevar redzēt un ka ilūzija par dzīvi ir izstrādāta līdz pilnībai, bet ir tā, it kā divas skatuves būtu noliktas viena otrai pretī, un prožektoru gaismas apdullināti ne uz vienas, nedz otras puses tie neredz, ka arī skatītājs tikai izliekas par skatītāju un ka viņu izrāde nav vienīgā, kas šajā teātrī šo pašu reiz ir.
Bija Bībelē rakstīts: „Ja tavā kreisā acs rāda nepareizi, tad izrauj to, jo labāk būt aklam ar vienu aci, nekā neredzēt pareizi ar abām”.
Izrauj un saskati, ka stāvi kails skatuves vidū. Ka apkārt tev vēl ir pusducis kailo. Ka visi tik droši kādu pasauli tēlo. Solis pa labi, viens apslēpts smaids, viena norīta skumja, brokastu vietā izlauzies vaids.
Izrauj un saskati, cik daudz vispār ir saredzēt ļauts. Ja nebūs par vēlu, tad varbūt vēl spēsi aiz garām slīdošas piedurknes kādu atpakaļ raut. Ja nebūs par vēlu tad varbūt spēsi, kādu masku atklāt, laimi nenokaut.
Un sāc ticēt tam ledum, kurā sirds kaut kur pukst. Iesāc cerēt un iekšēji kust. Vēl varbūt nav par vēlu, vel cerība ir, ka vējā tev pretim slīdēs, kāda piedurkne mīļotā gara. Kā biļete, kas aizvedīs uz skatuvi pasaules otrajā malā, un robežu starp sevi un tevi, kā vīza, kam tev atklāt būs ļauts, kas otrā pusē, kas skatītājos no tevīm noslēpies ir.
Un šai brīdī es gribēšu zināt, vai no skata, kas pamests atpakaļ būs, tevi nepārmāks vēlme ar abām acīm aklam būt, nevis redzēt vēl reizi tos kailos otrā pusē, nevis zināt vēl reizi, ka pats no turienes nāc, nevis sajust vēl reizi, ka viens tu šeit stāvi un noplēstas piedurknes ap tevi auklē vējš.
