Lāstekas jau ir pārvarējušas mana loga atzīmi un laižas vel lejup pie kaimiņiem. Varētu lāstekas un Vankūveri aizsūtīt. Vai vismaz televīzijā ielikt, bet ko var zināt, ko tad viņas darīs. Sadomāsies visu ko, nomainīs krāsu, sāks augt uz sāniem, izdomās, ka var saukties par Māketsāl nevis Lāstekām. Un ko tad?
I'm gonna trade this life for fortune and fame
I even cut my hair and changed my name.
Ar lāstekām tapat kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt. Tās ņems un vienu dienu tev uzkritīs uz galvas. Nē, ne jau tāpēc, lai sāpinātu, bet tikai, lai parādītu, ka to spēj. Nu, kā sacīt jāsaka, tāpat vien.
Bet lai jau viņas aug, lai krīt, lai dižojas ar, ko spēj. Ja dzīve ir vienā ziemā mērāma, tad jau drīkst, tad lai priecājas.
Man nav žēl. Jeb kā daži saka - What ever works for you.
trešdiena, 2010. gada 17. februāris
piektdiena, 2010. gada 12. februāris
Bullshit
Kā būtu varējis būt.
Nervu zāģis šis vārdu savienojums. Kā izsmējīgs tosts par visām tām reizēm, kad kaut kas notika ne tajā vietā, ne tajā laikā, ne tajā dzīves situācijā. Kā klaja ņirgāšanās par to, kas izdarīts vai palaists garām.
Un kaut kur tā robeža, pēc kuras nākas atzīt, ja ne pasaulei, tad vismaz sev, ka ir pieļautas kļūdas, ka paša radīti ir iemesli, kāpēc viss ir kā ir, ka bailes mēdz paralizēt mūsu rīcību un ka pašu gļēvums pie visa vien ir vainīgs.
Bet vēl ar vien, ar vien es meklēju, meklēju to veidu, kurā atrisināt sevi, un mani dara labāku tas, ka es ticu, ka patiesība un taisnība ir. Dzīve dos to, ko ņēmusi, un ņems, ko devusi. Nav variantu, nekas nav pastāvīgs, nekas nav nemainīgs.
Un ja jau tā, tad var būt ir vērts... Ja nu rīt mana pasaule jau ir cita.
Nervu zāģis šis vārdu savienojums. Kā izsmējīgs tosts par visām tām reizēm, kad kaut kas notika ne tajā vietā, ne tajā laikā, ne tajā dzīves situācijā. Kā klaja ņirgāšanās par to, kas izdarīts vai palaists garām.
Un kaut kur tā robeža, pēc kuras nākas atzīt, ja ne pasaulei, tad vismaz sev, ka ir pieļautas kļūdas, ka paša radīti ir iemesli, kāpēc viss ir kā ir, ka bailes mēdz paralizēt mūsu rīcību un ka pašu gļēvums pie visa vien ir vainīgs.
Bet vēl ar vien, ar vien es meklēju, meklēju to veidu, kurā atrisināt sevi, un mani dara labāku tas, ka es ticu, ka patiesība un taisnība ir. Dzīve dos to, ko ņēmusi, un ņems, ko devusi. Nav variantu, nekas nav pastāvīgs, nekas nav nemainīgs.
Un ja jau tā, tad var būt ir vērts... Ja nu rīt mana pasaule jau ir cita.
Abonēt:
Ziņas (Atom)