Es šodien izdzēsu draudzību.
Šobrīd esmu vīlusies. Tas bija pārāk vienkārši, šie 3 klikšķi un lakoniskais paziņojums - "Draudzība ir dzēsta, šis cilvēks vairs neatrodas jūsu draugu lokā".
Reālajā dzīvē kas tik nav jādara,lai kādu "izslēgtu" no savas dzīves. Mēs varam izdzēst visas īsziņas un vēstules, atstājot vien pašas mīļākās, kuras roka neceļas izmest.
Mēs varam izdzēst telefona numuru no tālruņu kataloga,pirms tam to rūpīgi norakstot un atstājot kādā sev zināmā vietā, tā pat vien - ja nu savajagās.
Varam sagriezt vai sadedzināt visas bildes ar kādu cilvēku, ļaujoties pirmatnīgai piromāna dabai, vērojot kā liesma laiza mīļotā vai drauga seju līdz tā paliek melna, sačokurojusies un pārvēršas pelnos, ko aizpūš vējš, simbolizējot draudzību, kas arī ir palaista pa vējam.
Un tomēs, pat izdarot visu iepriekš minēto, vai tiešām mēs izdzēšam arī to,kas ar
mūžības tinti ir ierakstīts kaut kur smadzeņu daivu dzīlēs?
Man jau liekas, ka nē.
Un tomēr mūsdienās jau pārāk daudz ir jaunu, bet jau samaitātu,seklu un mazattīstītu prātu, kas uzskata - Izdzēst no "draugiem" = izdzēst no dzīves.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru