Accidentally in love

"Mirkli, tu esi skaists
Jel kavējies."

(Melns humors, ņemot vērā to, ka "Fausts" nav tā mīļākā lasāmviela)

Dzīves kalendārs. Kā būtu, ja būtu.
Pāršķirt vienu dienu, atšķirt nākamo, kādu dienu izlaist, ja nevēlies to nodzīvot.
Un tad atšķirt to dienu, kad juties vislabāk, kad gribējās dzīvot, kad vēlējies, lai tā nebeidzās.
Pateikt tam draņķa mirklim: "Apstājies!"
Un būt gatavam, ka Tavs personīgais Mefistotelis tai pat brīdī tevi iznīcina. Un būt laimīgam ar šo lēmumu, jo apziņa, ka dzīvē ir bijis vēl viens brīdis, kad elpa aizraujas, ir tā vērta.

Mani sauc Strēlniece un es esmu savu jūtu vergs, bet vienmēr brīva savā dzīves ceļā.

(arī šo teikumu es sauktu par salīdzinoši melnu humoru,ņemot vērā to, ka ne par vergu, ne brīvu vispār sevi es varētu atļauties saukt)

PS. Frank still rules the world. Today on list - "Something stupid"

MISERABLE

Ņemot vērā to, ka nav tādu vārdu kombināciju, kas varētu brīvi un uzskatāmi izklāstīt manu šī brīža sajūtu, es atļaušu sev improvizēt, veidojot vien nesasaistītu teikumu rindas - uz neko labāku mans prāts laikam nav spējīgs.

Šogad rudens kā rudens, bet tikai gājputni laižas uz Nīlu. Tikai gājputnu biļetes uz siltajām zemēm nav novecojušas, zaudējušas nozīmi vai vienkārši kļuvušas nederīgas.
Un es laikam esmu kāds parka balodis vai zvirbulis, kam nespīd. Ne Nīla, ne Ēģipte, ne kaut vai Eiropas dienvidu daļa. Man jāpaliek parkā. Jāizklaidē bērni pie kanāla, jāsildās uz svešas palodzes.
Tādi dzīves pārpalikumi, kas tā īsti nevienam nav vajadzīgi. Sakaltušas maizes drupačas.
Nu un...

Tall and tan and young and lovely,
The girl from Ipanema goes walking,
And when she passes
each one she passes goes "a-a-ah!"
When she walks she's like a samba that,
Swings so cool and sways so gentle,
That when she passes
each one she passes goes "a-a-ah!"

Marihuāna

Jūras melnais ūdens bija saplūdis ar bez-zvaigžņu nakts tumšajām debesīm, veidojot nebeidzamu melna atlasa fonu, kurā viena pakaļ otrai ar nopūtu devās viļņu putu galotnes.
Pilsētas gaismas, sastājušās improvizētās rindās, veidoja nakts horizontu. Punktu virknes, kas savienojušās vilka viduslīniju nakts daudzstūrī.
Šeit vēja gaudas, savas gaidas izkaucot, atsitās pret pludmales dižākajiem akmeņiem.

Vien 4 reizes gadā šeit pūš šis vējš. Tas nāk no Āfrikas, atnesot līdz daļu tuksneša smiltīm, no cilvēku balsīm un sviedriem (it kā to jau šeit nebūtu gana). Šeit vēju sauc Pārmaiņu vārdā. Jo tas atved citus gadalaikus, arābu kuģus vai vācu iznīcinātājus.
Un, šeit sēžot, es ļauju tam izpausties, nožāvēt jūras ūdeni no pēdām. Pūst tā pat vien. Vai pat izpūst man cauri. Tā, lai daļa no manis paliek ar viņu, lai pazūd domas, lai zūdu es pati... Un tā tas pūš, pūš līdz nelabumam.

Es attopos vien tad, kad saule ar savu otu, akvareļos mērcētu, sāk pludināties pa jūras malu uz manu pusi.