Vēl grīda ir karsta no nesenajiem cilvēku soļiem.
Viens pats uz tās kvēlo vientuļš cigaretes benārs. Šeit smēķēt bij' aizliegts.
Un tukšas plastmasas alus glāzes ripinās savā nodabā no vienas puses uz otru. Šeit dzert bija atļauts.
Ir tukšums, bet arēna vēl dzīva.
Klusums it kā vēl glabā sevī nesenos kliedzienus.
Gaisma skumji klīst pāri stūriem, kuri tikko vel tumsā mirka.
Vien mehāniķis, kurš šo skatu redz jau tūkstošo reizi, skrūvē no griestiem zārku. Un murmina pie sevis vārdus, no kuriem saprast ir iespējams tikai noskumušu
"sad but true"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru