Šis bija kārtējais vakars. Pastaiga ar suni. Tā pati mūzika, kas vakar. Tas pats maršruts, kas vienmēr. Pat domas, kā iespītējušās, gāja to pašu ceļu, ko iepriekš.
Pēc 40 minūšu riņķošanas pa kvartālu, tas sāk apnikt, tāpēc iestutēju sevi šūpolēs, kur mani kā vienmēr pētīs vakara garāmgājēji.
Es esmu ikvakara apskates objekts. Viņi mani jau pazīst un es pazīstu viņus. Es zinu, kuram no viņiem ir suns, cik liela ir to ģimene, pat to, kurā stāvā tie dzīvo.
Šovakar man garām iet melnmatainā meitene, kuru pirms nedēļas pameta puisis. Viņi katru vakaru bija gājuši garām man šūpolēs, katru vakaru skūpstījušies uz dzeltenā soliņa. Līdz vienu nakti es ieraudzīju šo meiteni vienu. Viņa sēdēja manās šūpolēs un raudāja. Tovakar es ļāvu viņai izmantot šūpoles un netraucēju to ar savu sabiedrību.
Arī puisis, kopš tā laika, ir pazudis.
Ir dienas kad es pati sevi nicinu. Es sevi neciešu par lūrēšanu šo cilvēku dzīvēs.Es jūtos kā slēpta lūriķe, kas katru vakaru, bez ielūguma raugās cilvēku privātajās dzīvēs.
Bet es turpinu, lūkojos garāmgājēju sejās, apskatu mašīnas ar kurām tie brauc, cilvēkus ar kuriem tiekas.
Blondīne no otrā stāva dzīvokļa pēdējā laikā ir priecīgāka, ja agrāk viņa lielākoties smēķēja klusumā un ieurbusies datorā, slēpdamās dzīvokļa sienās. Tad tagad es viņu redzu uz balkona, ar cigareti rokās un blakus radio aparātu, kas vienmēr ir slikti noregulēts uz Radio Skonto frekvenci.
Viņa ir iemīlējusies. Viņas vīrietis ir izskatīgs. Viņam ir Spaniels, kuru sauc Gregs vai Grejs, viņš brauc ar BMW X5 un, manuprāt, ir sācis ievākties pie blondīnes, jo pēdējā laikā mašīna naktīs paliek pie mājas nevis dodas prom.
Viņi tiekas 4 mēnešus.
Dažreiz es vēlētos, kaut man būtu cita nodarbe, jo cilvēku acis pārāk uzkrītoši urbjas manī.
Es jūtu neizteikto jautājumu "Ko tu šeit katru vakaru dari?". Es jūtu kritiku. Es jūtu nepatiku.
No šiem skatieniem es iemācījos, ka cilvēkiem nepatīk ikdienā sastapties ar nodarbēm, kuru jēgu tie nesaprot.
14 gadus vecais puisis Žeņa ir pārvācies. Viņš bija vienīgais, kurš jebkad man pienāca klāt. Viņam bija māsa, apmēram gadu veca. Savu mammu viņš uzrunā vārdā, bet tēvu uzrunā par tēti. Tāpēc es domāju, ka vecāki ir bijuši šķīrušies un viņš dzīvo kopā ar tēvu, kurš ir aprecējies pa jaunu. Jaunā sieviete cenšas iepatikties savam jaunajam "dēlam". Bet viņam tas diez ko neinteresē. Daudzas reizes esmu redzējusi, kā puisis rīko ballītes pēc kurām viss laukums ap šūpolēm ir piemētāts ar benāriem un tukšām pudelēm. Esmu redzējusi arī, kā viņš piedzēries tiek vilkts mājās.
Šis bija kārtējais vakars. Pastaiga ar suni. Tā pati mūzika, kas vakar. Tas pats maršruts, kas vienmēr. Pat domas, kā iespītējušās, gāja to pašu ceļu, ko iepriekš.
Pēc 40 minūšu riņķošanas pa kvartālu, tas sāk apnikt, tāpēc iestutēju sevi šūpolēs, kur mani kā vienmēr pētīs vakara garāmgājēji.
Es esmu ikvakara apskates objekts. Viņi mani jau pazīst un es pazīstu viņus. Es zinu, kuram no viņiem ir suns, cik liela ir to ģimene, pat to, kurā stāvā tie dzīvo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru