svētdiena, 2009. gada 26. jūlijs

Kailums

Pirmais ritma vilnis .

Līdzatkarība. Bez šīs vietas mēs šovakar nebūtu nekas un šī vieta bez mums šovakar nebūtu nekas.Vai varbūr tomēr?
Ir karsts tāpēc es dzeru alu ar ledu, bārmenis par to smīn.
Ir karsts tāpēc es dzeru Salito ar ledu, bārmenim tas ir vienaldzīgi.
Ir karsts tāpēc es dzeru vodku ar ledu, bārmeņa vairs nav, viņš ir aizpeldējis prom.

Otrais ritma vilnis pāriet man pāri.


Pūlis. Man nav ne jausmas, kur beidzas mans ķermenis un sākas cits. Vai sviedri uz manis ir mani, vai tomēr pieder kādam citam. Aizmigloti skatieni, kas klīst pāri zālei, kas meklē, kas neapstājas. Smaidi, kas teorētiski nav veltīti nevienam, bet tomēr vienmēr atrod mērķi. Cik liela ir indivīda loma pūlī? Cik liela ir tava loma dzīvē?

Trešais vilnis.

Cigarešu armija ielenc mani un es tās iznīcinu ar šķiltavu palīdzību. Rokas viegli trīc. Kurpes spiež. Man nav ko elpot. Mana zvaigzne riet un sadeg. Es novelku kurpes un dodos prom. Prom no gaismām, ritma, stariem, mūzikas, basiem, sviedriem, karstuma, svešajiem ķermeņiem,skatieniem.
Sarkanais paklājs ir saritināts.

Ceturtā viļņa vairs nav, bet ir klusums.


Kailums, ūdens karsti dedzinošās strūklas. Jaunās kurpes ir noberzušas kājas. Pulkstenis ir 4.27.
Es aizmiegu tā arī nepaspējusi noslaucīties.

Sapnī mani satriec mans emocionālais orgasms.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Sekotāji