Parazīts

Dzīvei ir dīvains humors. Un, ja pastāv liktenis, tad es labprāt gribētu zināt, vai tas domā ar galvu.

Iespēja, ka tu rīt nomirsi ir 50:50, jo vai nu tu nomirsi vai izdzīvosi, un citu variantu nav.Varbūt jau rīt tu būsi iesprostots mūžīgās nekustības zārkā. Un trīs saujas zemes uz tevis norībinās visi tavi mīļie. Zemes dunoņa lēni noslāps un tevi apņems mūžīgais klusums, kas pārtrūks brīdī, kad tavu, trūdēt sākušo koka zārku, sāks iznīcināt tārpu un kukaiņu armija.
Tava versija par elli.
Pretīgi, vēsi, slīdoši radījumi pārklāj tavu miesu. Remdējot savu izsalkumu tevī. Piepildot savas iekšas ar tevi. Jau drīz tie būs tevī. Tavās zarnās, acīs, aknās. Tavā sirdī un galvā parazitēs šie iznīcinātāji ar glumajiem ķermeņiem. Viņi pārosies uz tevis un dēs savas olas, ar nākamajiem iznīcinātāj terminātoriem, tieši tavā kuņģī.

Tu būsi organiska, bet mirusi viela, kas satāvēs no kustēties beigušām molekulām. Un tas būs laimīgākais brīdis tavā mūžā, jo arī parazīts reiz nomirs un turpinās barības ķēdi ar savu ķermeni un daļu no tavējā. Tu kļūsi par daļu no mūžības. Iespejams, ka brīdī, kad tavs draugs ēdīs maizi, viņš iedomāsies par tevi. Viņš nezinās kāpēc, bet tu zināsi.
Jo viņs būs apēdis daļu no tevis. Tavu parazitējošo, jau mirušo, pa daļām sadalīto daļu. Un tad tavs atoms atmodīsies, tu barosies no sava mīļotā, tu to iznīcināsi, līdz vienu dienu arī viņš būs zārkā. Un tu metīsies savā izsalkumā viņam virsū. Uz īsu brīdi ieskatoties viņa acīs, aizdomājoties par tām un tad iegredējoties tajās, ļaujot iztecēt no tām visam šķidrumam. Tu ar baudu pārgrauzīsi tā brīnišķīgo sirds muskuli. Tās sirds muskuli, kas tevi mīlēja.
Kreisajā sirds kambarī uz sienas tu iespējams atradīsi ieskrāpētu tavu vārdu. Un tu ar baudu to iznīcināsi. Jo tāda būs tava daba. Tava personīgā elle, kurā tu esi daļa no nekontrolējamas instinktīvu kukaiņu armijas.


Padomā par to, ko tikko lasīji un labāk nemirsti rīt