Garumzimju vel ar vien nav :)
Tas acis. Tas acis, kuras mitrums ir jausams.
Tas acis, kuru speks ir sovakar lauzams.
Mans milas trijsturis pasai ar sevi un sevi. Negaiditi burti velk savas linijas uz papira, dazkart aizkavejoties par ilgu un laujot melnas tintes asarai noritet pa papira baalo vaigu.
Ko jut lapa, kad ta tiek aprakstita?Cik valodas ta runa?Vai varbut man lapai visu angliski atstastit?
Mans dialogs pasai ar sevi turpinas:
Lupas sakniebtas, aizzmiegti plaksti,
Acu prieksa vien atminu raksti...
Domu vejs pa smadzenu nekurieni skrien. Mana tuksnesi vetra. Bet es zinu savu veju, tas skrien, lai atdurtos. Celmalas koka. Vakardiena. Pats sava aste.
Bet es zinu savu veju, tas skrien, lai apstatos. Tur, kur neviens vel nav bijis. Kur pasam tik. Tur, kur aizved ta pukstosa sirds.
Mans vejs skrien sovakar ar divkarsu jaudu. Ta noberztas kajas vecejas krosenes smagneji pulse, ta skrejienam ir pazudis ritms, bet vins skrien pa smadzenu tuksnesi, pa klusumu, kura par skalu atbalsojas ta elpa. Cik talu lidz beigam?
Atrums tiek uznemts pedejo reizi. Apdullinoss troksnis visu aptver bridi, kad vejs izskist pret mana pakausa ieksejo sienu.
Aiz vina paliek vien klusums un tintes asara, kas slid pa papira vaigu uz dienvidu pusi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru