Centrāltirgū pie drūmajām tantiņām stūros var nopirkt jebko. Ne pārāk legālu grādīgo prieku, ne pārāk īstu Dolči un Gabanu, parastus dāreņus, sieviešu veļu, kāmīti.
Bet saki man lūdzu, ko var iegādāties tavā tirgū?
Kur atrodas tas stūris, kur, ne pārāk legāli, tu pārdod gabalus no sevis? Jo es labprāt uz atlaidēm iegādātos tavu zelta zobu, kas laikam ir visvērtīgākais, kas vien tevī var būt.
Garāmgājējs mani attur no zelta zoba iegādes un piebilst:"Zelts ir bezvērtīgs, jo pret to nevar iemainīt ne veselību, ne dvēseles mieru ne mīlestību."
Un vēl es gribu zināt, kur cilvēki pērk tos viltotos smaidus pa latu piecdesmit gabalā! Arī es ļoti gribētu vienu, jo īstajam man naudas nepietiek, esmu dzirdējusi, ka tas esot naudas vienības neizsakāms. Lūdzu pārdodiet man to skaisto smaidu, kas karājas pa labi no asaru stenda. Tas nekas, ka tam defekts un ka tas neizturēs ilgi. Paldies!
Uz smaida paciņas ir rakstīts:"Pasmaidi par savām bēdām, un viņu sūruma vairs nav.
Pasmaidi par savu ienaidnieku, un viņa dzēluma vairs nav. Pasmaidi par sevi, un tavu ļaunumu vairs nav."
Es zinu, kur atrodas dzīves garšvielu stendi. Tos man parādīja tas dzērājs, kuru tik bieži jūs redzat uz ielas, bet kuram paejat steidzīgi garām. Viņš patiesībā ir diezgan jauks un ari nedzer tik daudz, kā varētu likties. Protams, ar izskatu viņam nav paveicies. Bet kādā paralēlā pasaulē vai varbūt sapnī es dzirdēju, ka izskatam nav nozīmes, jo svarīgāka ir laba sirds.
Tas dzērājs teica :"Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos
dzert pārāk daudz; bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk pa priekšu un noslēpj mums sekas."
...Nu tā, tas laikam ir viss. Tavā tirgū vairs nav nekas palicis. Vien pie vārtiem kāds antiņš, kas kaut kam dzīvē vēl tic, pa lēto izdāļā visiem burkas ar laimi. Viņš cer, ka dots devējam divkārši atdosies, viņš cer, ka pasaules apritē viņa tirgotā laime reiz iegūs stabilu vietu un atgriezīsies pie viņa atpakaļ.
Es nopērku burciņu no šī trešā tēva dēla un dodos prom. Caur pazemes tuneļiem un stacijas laukumu es dodos atpakaļ pilsētas steigā. Plastikāta maisiņš nospiež manu roku.
Viltots smaids un burka laimes. Vai līdz nedēļas beigām ar to man būs gana?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru