Nenāciet pie manis rudeņos. Man rudeņos patīk būt vienai.
Kritušo lapu un lietussargu parādes uz ielām. Krītoši kastaņi tai parkā pa ceļam uz anatomikumu. Zīļu cepurītes uz tās ielas, kas uz tramvaju ved. Peļķu jūras. Vētras.
Nenāciet pie manis rudeņos. Man rudeņos patīk iet vienai. Man vienatnē patīk vērot krāsainās lapas kļūstam brūnas. Man vienatnē patīk to rudenīgo gaisu ievilkt plaušās. Man vienatnē patīk apmaldīties parka celiņu labirintos.
Man rudeņos patīk būt vienai. Jo oktobra pelēkie rīti ir izsūkuši visu krāsu no tā, ko divatā darīt būtu vērts. Un visus smieklus lapu paklājs un lietus dārdi uz palodzes apslāpē. Un visu, ko sajust būtu vērts sev līdz ir paņēmusi vasara.
Negaidiet manu zvanu rudenī. Visas telefona līnijas pagājušo nakt noplēsa vējš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru