Pašam no sevis neizbēgt.
Tikai no jauna definēt.
Tev pašam sevi noslāpēt nav lemts, neviens spilvens, pār tevu seju likts, ar tavu roku turēts, tevi negalēs.
Tev pašam sevi projām aizdzert nav lemts, no sevis aizskriet nav lemts, par sevi aizmirst nav lemts. Dziļāko glāžu dibenos spoguļi noslēpti ir, pasaules nostūru viesnīcās spoguļi piekārti sen, tevī pašā esi tu.
Un kā negribēts spoks tu pats sev pakaļ klīsti, tava rēgu māja mūžam dzīva ir. Tu pats sev dēmonu izdzinējs esi.
Tu pats reizē ticīgais, ateists, grēcinieks un svētais esi.
Tu pats savā paradīzē valdi, tu pats savas čūskas un ābolus radi. Tu pats sev vārtus aiz muguras slēdzi. Bet vai tāpēc tev sevi izbēgt lemts.
Par mazu šī pasaule tev ir, tu pats sev vienmēr mugurā skaties. Bet laiks pagriezties ir. Laiks spoguļos iemest acis. Laiks ar sevi pašam līgumu slēgt.
...bet tu atskaties un turpini bēgt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru