Dzīves izvēļu labirintā viegli aizklīst nekurienē.
Kaut kāds gudrais man uz mirkli spētu parādīt karti. Lai vismaz tā sajūta pārņem, ka jāgriež pa labi nevis uz pretējo pusi.
Bet tādu jau nav. Izvēles brīdi tev jābūt ir vienam.
Tu un labirints.
Gigantiska PackMan spēle. Pakaļ mazi spociņi skraida, bet tu pārtiec no rimbulīšiem un dažkārt, ja paveicās, no ogām un auglīšiem.
Izvēlies, ko vēlies, dzīvo, ko izvēlējies.
Un nav neviena, kuru vainot, tikai sevi par to, ka tajā pagriezienā, no spociņiem bēgot, tu aizskrēji pa kreisi nevis, kur citur.
Fuck it all. I am pissed.
...there are some choises we don't want to make. And those are the most important ones.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru