Es vēlētos runāt ar plastisko ķirurgu! Man ir pāris jautājumi par to, cik daudz tas spēj.
Viss sākās vakardien, kad mani pastaigas laikā pārsteidza lietus. Skaists, auksts un negaidīts. Un es gribēju, lai mans lietus ir arī tavējais, lai mana nakts iet līdz ar tavējo. Es gribēju, lai arī tev tiek daļa no sajūsmas, no skaistuma un no sāpēm, ko sevī līdzi atnesis šis mākoņu lietus lāšu izvirdums.
Lai dāvātu tev šo brīdi es visu šodienu pavadīju mērot debesis. Centimetros, kubikmetros, akros, sprīžos, atmosfērās, milimetros, jūdzēs, bezgalībās. Un man neizdevās, tās nepadevās mēriem. Krēslas stundās tās aizņēma stipri vairāk vietas kā no rītiem, bet savukārt nakts debesis bija vismaz uz pusi mazākas par dienā ieraugāmajām. Kā lai es dodu tev lietu, ja nevaru noteikt debesu mērus un koordinātas.
Un šeit arī ir mans jautājums ķirurgam. Cik lielu daļu no debesīm tas ir spējīgs nogriezt? Kuras no daļām ir pietiekami nenozīmīgas, lai tās varētu iznīcināt. Vai viņš spēj debesis samazināt vien tik daudz lai es būtu zem viena mākoņa ar tevi un lai arī tev tiktu daļa no nakts lietus?
Vairāk jau arī neko man nevajadzētu, vien apjausmu, ka zem viena mākoņa esam, vienā lietu ejam, ka peļķes zem mūsu kājām ir gandrīz vienādas.
Es gribētu zināt, ka attālums ir par vienu mazu mazītiņu bezgalību mazāks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru