Notīri savu seju. Kosmētikas pieskārienus visus. Skropstām ogļu melnumu atņem un lūpām kvēlumu, vaigiem pavasara ābeļziedus nozodz. Paliec īsta ar mani.
Ieskaties man acīs un pastāsti, no kā tu bēdz. No kura briesmoņa tu dzīves svinēšanā paslēpties steidz. Un nenovērsies.
Apsēdies sūnās man blakus nimfiete. Atlaidies paparžu paklājā, uzziedi sarkanos ziedos... Bet tu jau projām steidz. Kājas zemi neskar, pa gaisu tu skrien. Adrenalīns pieplūdinājis tavas vēnas, un nozagtais skūpsts lūpās karst.
Skrien! Kaut mati sāpīgi ķeras priežu ķerstīgajos neķītro zaru pirsktos. Kaut pēdas pa čiekuriem durstīgiem iet. Neapstājiem, līdz esi klāt.
Es gaidīšu tevi tumsā. Un, kad atnāksi tu, es apsolu tevi paturēt līdz galam. Glāstīt tavas skrējienā nogurušās kājas, iepūst prieku tavās skābekļa pārsātinātajās plaušās. Bet pagaidām tev vēl ir jāskrien.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru