Uz jumta mans pasta balodis gaida. Tā spalva uztraukumā druscītiņ vēl dreb. Tas nezin, kurp jādodas, kurp ceļi tā vedīs, jo uz aploksnes tukšums - nav adresāts zināms.
Un viņš sēž uz jumta un vēro, kā naktī pilsēta kustas. Kā tukšojas ielas, izdziest gaismas, kā pamostas vieni, lai aizmigtu otri. Domas viena pēc otras te raisās, jo nav jau skaidrs, kā tas ir, ka vēstule ir, bet saņēmējs nav. Un vai vis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru