Ņemot vērā to, ka nav tādu vārdu kombināciju, kas varētu brīvi un uzskatāmi izklāstīt manu šī brīža sajūtu, es atļaušu sev improvizēt, veidojot vien nesasaistītu teikumu rindas - uz neko labāku mans prāts laikam nav spējīgs.
Šogad rudens kā rudens, bet tikai gājputni laižas uz Nīlu. Tikai gājputnu biļetes uz siltajām zemēm nav novecojušas, zaudējušas nozīmi vai vienkārši kļuvušas nederīgas.
Un es laikam esmu kāds parka balodis vai zvirbulis, kam nespīd. Ne Nīla, ne Ēģipte, ne kaut vai Eiropas dienvidu daļa. Man jāpaliek parkā. Jāizklaidē bērni pie kanāla, jāsildās uz svešas palodzes.
Tādi dzīves pārpalikumi, kas tā īsti nevienam nav vajadzīgi. Sakaltušas maizes drupačas.
Nu un...
Tall and tan and young and lovely,
The girl from Ipanema goes walking,
And when she passes
each one she passes goes "a-a-ah!"
When she walks she's like a samba that,
Swings so cool and sways so gentle,
That when she passes
each one she passes goes "a-a-ah!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru